Skola

Skola atrodas: Sporta ielā – 5, Staicelē, Alojas novadā, LV-4043

Skolas darbības pamata virziens ir izglītojoša un audzinoša darbība, īstenojot licencētas un akreditētas izglītības programmas.

2018.gada 12. jūnijā par godu Latvijas armijas ģenerālim un komandierim Pēterim Radziņam skola tiek pārdēvēta par Ģenerāļa Pētera Radziņa Staiceles Sporta profesionālo vidusskolu.

Ģenerālis Pēteris  Valdemārs Radziņš

(2.V.1880.- 8.X.1930.)

Krievijas armijas virsnieks, Latvijas armijas ģenerālis un komandieris, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Vēstures un militāro grāmatu autors, Kara zinību pasniedzējs, Lāčplēša Kara ordeņa domes biedrs un sekretārs.

Dzimis Lugažu pagasta Jaunvīndedzēs lauksaimnieka ģimenē. Radziņi ir ļoti reliģioza un tikumīga ģimene, sevišķi pati saimniece. Tādā garā viņi audzina arī savus bērnus, kuru tiem ir trīs- bez jaunākā dēla Pētera vēl meita un vecākais dēls Jānis. Vecāku reliģiski tikumiskā audzināšana Pētera raksturā laidusi dziļas saknes, kas viņu stiprinājušas visu mūžu. Kā slavens ģenerālis viņš kādā savā grāmatā saka: Tēvijas mīlestība ir vislielākā sakarā ar vispārējo tikumību un reliģiju. Ja tikumība sāk krist tautā un ģimenē, tad tiek nicināta arī Tēvijas mīlestība. Ja cilvēkam nav nekā svēta un dārga, tad, zināms arī sava Tēvija, sava tauta nebūs tādam cilvēkam svēta un dārga, un viņš neko neupurēs savas tautas labā, kā varbūt tikai runas un skaļus izteicienus.

Savu pirmo izglītību viņš iegūst Lugažu draudze skolā, tad seko mācības Valkas pilsētas reālskolā un Nelsona privātskolā. Pēc tam turpina mācības Viļņas junkurskolā. 1907. gadā novērtējot Pētera Radziņa spējas, talantu un erudīciju  viņu nosūta studēt cara Nikolaja vārdā nosauktajā Ģenerālštāba akadēmijā Pēterburgā.

Militārā karjera

Gads Notikums
1898. Brīvprātīgais Krievijas impērijas armijas 112. Urālu kājnieku pulkā
1899.-1901. Viļņas junkurskola, iegūta podporučika dienesta pakāpe
1901.-1905. Podporučiks 24. Simbirskas kājnieku pulkā, kas bija dislocēts Lomžas guberņā
1905. 10. Sibīrijas Omskas strēlnieku pulka rotas komandieris Mandžūrijas armijas sastāvā Krievijas-Japānas karā
1905. Piešķirta dienesta pakāpe- poričuks
1905.-1907. Dienēja 24.Simbirskas kājnieku pulkā
1907.-1910. Dienēja Ģenerālštāba akadēmijā
1909. Piešķirta pakāpe- štābkapitāns
1910. Pabeidzot Ģenerālštāba akadēmiju piešķirta dienesta pakāpe- kapitāns
1910.-1912. 32.Kremenčugas kājnieku pulks, rotas komandieris
1912. Tiek pārcelts uz Ģenerālštābu, kur tiek iecelts par štāba adjutantu 38. kājnieku divīzijas štābā
1914.-1918. Piedalās Pirmajā pasaules karā
1914.gada augusts -1915.gada 18. maijs 38.kājnieku divīzijas vecākais adjutants
1915.gada 18. maijs Novogeorgijevskas cietokšņa Ģenerālštāba nodaļas priekšnieks
1915.gada 5. augusts Piekomandēts Rietumu frontes virspavēlnieka štābam kā sevišķo uzdevumu virsnieks
1915.gada oktobris Iecelts par 8. Sibīrijas strēlnieku divīzijas štāba priekšnieka vietas izpildītāju
1915.gada decembris Piešķirta dienesta pakāpe- apakšpulkvedis
1916.gada februāris 61.kājnieku divīzijas štāba priekšnieka vietas izpildītājs
1917.gada maijs Piešķirta dienesta pakāpe- pulkvedis
1918.gada februāris Izformēja sev pakļautās vienības un devās uz Rumāniju
1918. gada marts- decembris Ukrainas hetmaņa Skoropadska armijas Ģenerālštāba organizācijas apmācības daļas priekšnieks
1918.gada decembris- 1919.gada septembris Ukrainas Tautas Republikas armijas Ģenerālštāba priekšnieka palīgs
1919.gada 27.oktobris Saņem Latvijas armijas dienesta pakāpi- pulkvedis
1919.gada 27. oktobris Latvijas armija, Armijas virspavēlnieka štāba priekšnieks
1920.gada 5.februāris Saņem dienesta pakāpi- ģenerālis
1920.gada oktobris Pēc paša vēlēšanās atvaļinājies no dienesta
1920.gada oktobris- 1924.gada 23. februāris Piedalījies virsnieku sagatavošanā apmācībā kā Kara skolas, Aviācijas skolas un Virsnieku kursu lektors, rakstījis darbus par militāro vēsturi un militārās teorijas jautājumiem

 

1924.gada 23.februāris- 1928.gada 24. aprīlis Latvijas armijas komandieris
1928.gada 24.aprīlis Pēc paša vēlēšanās atbrīvots no Latvijas armijas komandiera amata, iecelts par Kara akadēmisko kursu priekšnieku

Publikācijas

Ģenerālis Pēteris Radziņš aktīvi publicējās rakstot par militārām, vēsturiskām un ģeopolitiskām tēmām.

Latvijas atbrīvošanās karš. Ar lielu degsmi ģenerālis attēlo toreizējos apstākļus: armijas organizēšanu, cīņas, vadoņu cerības un šaubas, politisko stāvokli utt. Savās asās domās vadīts, tas droši atmet sīkumus, lai parādītu katra notikumu galveno saturu.

Grāmata Taktika, kas iznāca 1923.gadā un bija domāta kā mācību grāmata virsnieku kursiem.

Sākot ar 1923. gadu militāru rakstu krājumā parādās arī Radziņa plašais darbs Kara vadonis, kur ģenerālis apskata vadoņa uzdevumus un šim pienākumam nepieciešamās īpašības.

No Radziņa tālākajiem, lielākajiem darbiem militāros izdevumos atzīmējami viņa raksti Artilērijas apskatā- artilērijas daudzums un sastāvs.

Technikas apskatā- moderno kaujas līdzekļu iespaids un kara vešana.

Aizsargā- Latvijas un Igaunijas ieņemšana no vācu karaspēka 1918.gadā.

Radziņš rakstījis daudzos laikrakstos- Latvī, Latvijas kareivī, Latvijas Sargā u.c.

Radziņa pēdējais lielākais darbs ar militāri zinātnisku raksturu- Stratēģijas problēmas pēc pasaules kara piedzīvojumiem.

Ģenerāļa Pētera Radziņa apbalvojumi

Jura ordenis (IV šķiras)

Staņislava ordenis (II un III šķiras)

Annas ordenis (II, III, IV šķiras)

Lāčplēša Kara ordenis (II un III šķiras)

Triju Zvaigžņu ordenis (I šķiras)

Igaunijas Brīvības krusts (I šķiras, I pakāpes)

Francijas Goda Leģiona ordenis (III šķiras)

Polijas VirtutiMilitari ordenis

Somijas Baltās rozes ordenis (I šķiras)

Zviedrijas Šķēpa ordenis (I šķiras)

Mums šodien liekas, ka mūsu uzvaras nāca viegli un tās ir pašas par sevi saprotamas, bet patiesībā tās bija dziļi pārdomātu un ģeniāli izvestu operāciju rezultāts. Pēc ģenerāļa nāves Cēsu avīze rakstīja:  Uz Radziņa pleciem gūlās smagi pienākumi. Ja šī karavīra pleci toreiz pagurtu, kas zin, varbūt tad nebūtu arī brīvas, neatkarīgas Latvijas.