Vērtēšana

APSTIPRINU:

Staiceles Sporta profesionālās

vidusskolas direktors:   J.Bakmanis

Staicelē, 31.08.2017.

Staiceles Sporta profesionālās vidusskolas

audzēkņu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība.

Izdota saskaņā ar

MK 12.08.2014. noteikumiem Nr.468,

 MK 21.05.2013. noteikumiem Nr.281,

       Valsts pārvaldes iekārtas likuma

72.panta pirmās daļas 2.punktu un

SPV Nolikuma 42., 43. punktu.

I Vispārīgie noteikumi

  1. Staiceles Sporta profesionālās vidusskolas (turpmāk- skola) audzēkņu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība (turpmāk- kārtība) nosaka audzēkņu zināšanu un sasniegumu vērtēšanas kārtību Staiceles Sporta profesionālās vidusskolā un ir jāievēro visiem skolas pedagogiem.
  2. Kārtības prasības ir vienotas visās izglītības programmās, mācību priekšmetos un praktiskajās mācībās.
  3. Ar vērtēšanas kārtību tiek iepazīstināti visi pedagogi un audzēkņi. Kārtība ir pieejama skolas interneta mājas lapā sspv.lv.

II Kārtības mērķis un galvenie uzdevumi

  1. Audzēkņu mācību sasniegumu vērtēšanas mērķis ir objektīvs un profesionāls sasniegumu novērtējums, kas sekmē zināšanu, prasmju un iemaņu apguvi un izpratni par mācīšanās panākumiem, nodrošina pedagogiem un audzēkņiem atgriezenisko informāciju par mācību procesa turpmāko organizēšanu.
  2. Audzēkņu mācību sasniegumu vērtēšanas uzdevums ir:
    • konstatēt katra audzēkņa sasniegumus un to attīstības dinamiku;
    • veikt nepieciešamo mācību procesa korekciju audzēkņu mācību sasniegumu uzlabošanai un veicināt audzēkņu, pedagogu un vecāku sadarbību;
    • motivēt audzēkņus pilnveidot savas zināšanas;
    • sekmēt audzēkņu līdzatbildību par mācību darba rezultātiem, mācot veikt pašvērtējumu.

III Vērtēšanas pamatprincipi

  1. Atklātības un skaidrības princips – vispārizglītojošo mācību priekšmetu un profesiju standartos, mācību priekšmetu programmās ir noteikts obligātais mācību priekšmetu saturs, ietverot pamatprasības audzēkņu sasniegumiem.
  2. Pozitīvo sasniegumu summēšanas princips – tiek summēti pozitīvie sasniegumi iegaumēšanas un izpratnes, zināšanu lietošanas un radošās darbības līmenī.
  3. Vērtējuma atbilstības princips – pārbaudes darbos tiek dota iespēja apliecināt savas zināšanas, prasmes un iemaņas visiem mācību sasniegumu vērtēšanas līmeņiem atbilstošos uzdevumos.
  4. Vērtējuma veidu dažādības princips – mācību sasniegumu vērtēšanai izmanto rakstiskas, mutiskas, kombinētas pārbaudes, individuālo un grupas sasniegumu vērtēšanu un dažādus pārbaudes darbus (kontroldarbi, diagnosticējošie darbi, projektu darbi, patstāvīgie darbi, ieskaites, eksāmeni).
  5. Vērtēšanas regularitātes princips – lai iegūtu informāciju par audzēkņu zināšanām, prasmēm, iemaņām un sasniegumu attīstības dinamiku, mācību sasniegumi tiek vērtēti par katrām astoņām novadītajām mācību nodarbībām – vismaz viens vērtējums, ja nodarbību skaits nesasniedz astoņas, tad ne mazāk kā viens vērtējums mēnesī.
  6. Vērtēšanas obligātuma princips – nepieciešams iegūt profesionālās izglītības standartam atbilstošu vērtējumu visos izglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudes darbos.

IV Vērtēšanas plānošana un vadība

  1. Administrācija:
    • nodrošina vienotu audzēkņu sasniegumu vērtēšanu atbilstoši skolas apstiprinātajai audzēkņu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai;
    • veic mācību procesa pārraudzību (mācību stundu norisi, uzskaiti) elektroniskajā žurnālā un sekmju grāmatiņu pārbaudi ne retāk kā reizi semestrī;
    • veic mācību stundu vērošanu un izvērtēšanu;
    • plāno nepieciešamos pasākumus pedagogu tālākizglītībā par vērtēšanas metodēm un vērtēšanā iegūtās informācijas tālāku izmantošanu;
    • nodrošina pedagogu, audzēkņu un vecāku sadarbību audzēkņu mācību sasniegumu analīzē.
  2. Pedagogi:
    • ievēro vienoto audzēkņu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību;
    • izstrādājot mācību priekšmetu programmas, tajās iekļauj atbilstošas mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodes, lai katram audzēknim dotu iespēju apliecināt zināšanas, prasmes un sasniegumu attīstības dinamiku;
    • semestra sākumā iepazīstina audzēkņus ar pārbaudes darbu tēmām un vērtēšanas kritērijiem;
    • ievērojot vienotu pieeju, veic diagnosticējošo, kārtējo, noslēguma un valsts pārbaudes darbu rezultātu, semestru vērtējumu rezultātu apkopojumu un analīzi un iegūto informāciju izmanto, plānojot turpmāko darbu;
    • prognozē tālāko darbību nepilnību novēršanai un attīstības plānošanai.
  3. Skolas Metodiskās padomes, Pedagoģiskās padomes un Administrācijas sēdēs tiek veikta pārbaudes darbu un semestru rezultātu analīze, akceptējot pozitīvo un noskaidrojot nepilnības, tiek plānota tālākā darbība.

V Audzēkņu mācību sasniegumu vērtēšana

  1. Vērtēšana ir mācību procesa sastāvdaļa un tiek veikta visa mācību procesa laikā.
  2. Atbilstoši vērtēšanas mērķim izmanto dažādus mācību sasniegumu vērtēšanas veidus:
    • diagnosticējošo vērtēšanu – mācību procesu uzsākot, lai noskaidrotu audzēkņu zināšanu līmeni un mācību procesa beigās, lai noskaidrotu audzēkņu gatavību pārbaudes darbiem;
    • ievadvērtēšanu – to organizē zināšanu un prasmju pārbaudei ar diagnosticējošu mērķi pirms mācību temata vai mācību priekšmeta apguves uzsākšanas; vērtē ”ieskaitīts/ neieskaitīts”;
    • kārtējo vērtēšanu veic, lai noskaidrotu un novērtētu audzēkņu zināšanas, prasmes, lai tās uzlabotu, izmantojot piemērotākās mācību metodes, kā arī veicinātu audzēkņu atbildību un pašnovērtēšanas prasmes; vērtē ar “ieskaitīts/neieskaitīts” vai 10 baļļu vērtēšanas skalā;
    • robežvērtēšanu – veic temata vai mācību kursa beigās, lai novērtētu audzēkņu zināšanas, prasmes, sasniegumus, lai tos uzlabotu atbilstoši noslēguma pārbaudes prasībām; vērtē 10 baļļu vērtēšanas skalā;
    • noslēguma vērtēšanu – tēmas, semestra beigās, mācību priekšmeta beigās, lai konstatētu un novērtētu audzēkņu zināšanas, prasmes un sasniegumus un kā ir īstenotas mācību priekšmeta standarta, tai skaitā praktisko darbu, un izglītības programmas prasības; vērtē ar atzīmi 10 baļļu vērtēšanas skalā.
  3. Teorētisko mācību apguve tiek vērtēta ar atzīmi 10 baļļu vērtēšanas skalā vai ”ieskaitīts/neieskaitīts”.
  4. Patstāvīgie darbi un mājas darbi tiek vērtēti ar “ieskaitīts / neieskaitīts”, var izmantot 10 baļļu skalu, ja darbs ir radošs vai apjomīgs (pēc pedagogu izstrādātiem kritērijiem).
  5. Praktiskās mācības tiek vērtētas 10 baļļu vērtēšanas skalā, vērtēšanā ņemot vērā kritērijus – tehnoloģisko procesu pareizība, izpildītā darba kvalitāte, darba kultūra, darba drošības noteikumu ievērošana, attieksme pret veicamo uzdevumu.
  6. Kvalifikācijas praksē:

20.1. veiktos darbus prakses vadītājs novērtē ar atzīmi 10 baļļu skalā, vērtējumu ieraksta prakses dienasgrāmatā un apstiprina ar savu parakstu;

20.2. galīgo vērtējumu veido prakses programmas izpildes pakāpe, prakses vadītāja vērtējums, vērtējums par prakses pārskatu, prakses prezentēšana; vērtējums ir ar atzīmi 10 baļļu vērtēšanas skalā.

  1. Vērtēšana 10 baļļu skalā:
Pārbaudes mērķis Vērtējums

ballēs

Apguves līmenis Apguve procentos
Produktīvā darbība, prasmes radošajā līmenī 10 – izcili

9 –  teicami

 

augsts

96 – 100%

90 –   95%

Prasme izmantot zināšanas

standartsituācijās

 

 

 

  8 – ļoti labi

7 –  labi

6 –  gandrīz labi

 

optimāls

80 –  89%

70 – 79%

60 – 69%

 

5 –  viduvēji

 

4 – gandrīz

viduvēji

 

 

viduvējs

 

50 – 59%

 

40 – 49%

 

 

Esošās zināšanas un priekšstati

 3 –  vāji

2 –  ļoti vāji

1 –  ļoti, ļoti vāji

 

zems

28 – 39%

15 – 27%

1 – 14%

  1. Audzēknis iegūst ”nav vērtējuma” ( n/v);
    • ja darbu nav izpildījis vai nevar to uzrādīt;
    • ja pārbaudes darbā audzēknis nav ieguvis vismaz 1punktu vai nav iesniedzis darbu;
    • ja darbs nav salasāms, darbā lasāmi cilvēka cieņu un godu aizskaroši izteikumi, zīmējumi vai etnisko un reliģisko identitāti aizskaroši izteikumi;
    • ja nav ieradies uz pārbaudes darbu (robežvērtējumu, noslēguma darbu) un to nav izpildījis individuālā darba nodarbībās (konsultācijās) līdz ikmēneša atestācijai vai semestra vērtējuma izlikšanai, izņemot gadījumus, kad audzēknis ir ilgstoši slimojis.
  2. Audzēknis iegūst “ieskaitīts/neieskaitīts” (i/ni):
    • vērtējums “ieskaitīts” ir, ja mācību viela ir apgūta atbilstoši izvirzītajiem kritērijiem, vai ir izpildīts noteikts darba apjoms, vai audzēknis ir aktīvi piedalījies mācību stundā, un tas norāda, ka audzēknis ir izpildījis ne mazāk par 50% no prasītā;
    • kārtējā pārbaudē pedagogs mācību sasniegumus vērtē ar ”ieskaitīts/neieskaitīts”;
    • vērtējumu ”ieskaitīts/neieskaitīts” lieto formatīvajā vērtēšanā, lai izzinātu, vai audzēkņi ir apguvuši un sapratuši mācību vielu, var izmantot ikdienas pārbaudes darbos, mājas darbos, patstāvīgos darbos, praktiskos darbos, par aktivitāti stundās, grupu darbā;
    • mājas darbu un patstāvīgo darbu vērtēšanā;
    • vērtējums “ieskaitīts/neieskaitīts” var tikt ņemts vērā, nosakot audzēkņa semestra vērtējumu.
  3. 10 baļļu vērtēšanas skalā pārbaudes darbā katram uzdevumam jānorāda vērtēšanas kritēriji, iegūstamo punktu skaits un jāizveido vērtēšanas skala.
  4. Audzēknim ir tiesības vienu reizi uzlabot saņemto pārbaudes darba vērtējumu 2 nedēļu laikā no tā fiksēšanas elektroniskajā žurnālā.
  5. Audzēknim ir pienākums kārtot pārbaudes darbu individuāli 1 mēneša laikā pēc tā fiksēšanas brīža elektroniskajā žurnālā, ja audzēknis pārbaudes darbu nav kārtojis slimības vai attaisnotu iemeslu dēļ.
  6. Semestra vērtējuma izlikšanas kārtība:
    • audzēkņa semestra vērtējums mācību priekšmetos tiek izlikts elektroniskajā žurnālā, ņemot vērā visus semestrī iegūtos vērtējumus;
    • izliekot semestra vērtējumu, vērā ņem summatīvo vērtējumu;
    • ja izšķiras vērtējums, tad “ieskaitīts/neieskaitīts” semestra vērtējumu var noteikt uz augšu vai leju par 1 balli;
    • izņēmuma gadījumos (ilgstoša slimošana) var veidot pārbaudes darbu par mēnesi, semestri.
  7. Galīgā vērtējuma mācību priekšmetā izlikšanas kārtība:
    • mācību priekšmeta galīgo vērtējumu aprēķina, saskaitot visu semestru vērtējumus teorijā, praktiskajos darbos un eksāmenā un kopsummu izdalot ar kopējo skaitu;
    • izliekot galīgo vērtējumu, pedagogs var ņemt vērā audzēkņa mācību sasniegumu izaugsmi.

VI Vērtējuma atspoguļojums obligātajā dokumentācijā

  1. Pedagogi:

29.1. veic regulāru mācību sasniegumu uzskaiti elektroniskajā mācību uzskaites žurnālā grupai un semestra, eksāmenu un galīgos vērtējumus, mācību stundu skaitu ieraksta sekmju grāmatiņās attiecīgajā lappusē;

29.2.   katru mācību stundu ieraksta elektroniskajā žurnālā, norādot datumu un tēmu atbilstoši mācību priekšmeta programmai un atzīmē ar ”n” audzēkņus, kuri nav ieradušies;

29.3. ja dienā notiek vairākas viena mācību priekšmeta stundas( t.sk. praktiskās mācības, kvalifikācijas prakse) , ieraksts veicams par katru stundu;

29.4.  par novadīto stundu un tās tēmu ieraksti elektroniskajā žurnālā veicami regulāri – katru dienu, kad stunda notikusi;

29.5. audzēkņu mācību sasniegumu vērtējumi par pārbaudes darbiem elektroniskajā žurnālā veicami ne vēlāk kā 5 darba dienu laikā pēc pārbaudes darba rakstīšanas;

29.6  ja audzēknis obligātā pārbaudes darba (skolas eksāmena) dienā ir      kavējis nodarbību, tad darbu raksta iepriekš saskaņojot to ar mācību priekšmeta pedagogu un vērtējums tiek likts tajā pašā kolonnā, kad pārbaudes darbs tika plānots;

29.7. stundu, mājas darbu, patstāvīgo darbu, kontroldarbu eksāmenu, ieskaišu un konsultāciju stundu vērtējumu ieraksta atsevišķā kolonnā un semestrī izliek vienu kopējo vērtējumu mācību priekšmetā atsevišķā ailē;

  • semestru noslēgumā direktora vietniecei mācību darbā iesniedz semestra mācību darba izvērtējumus mācāmajos priekšmetos;

29.9. veic instruktāžas, tās reģistrējot elektroniskajā žurnālā, vai tam paredzētajos instruktāžu žurnālos.

  1. Grupas audzinātājs:

30.1.  elektroniskajā žurnālā sagatavo semestra, gada sekmju kopsavilkumu, sekmju grāmatiņās ieraksta mācību priekšmetus pa semestriem un galīgos vērtējumus to paredzētajās ailēs;

30.2.  rakstiskā veidā (sekmju izraksts/izdruka) informē audzēkņu vecākus par ikmēneša un semestru mācību sasniegumu rezultātiem;

30.3.   semestra noslēgumā direktora vietniecei iesniedz semestra sekmju un kavējumu kopsavilkumu;

30.4.    atbild par audzēkņu kavējumu pārraudzību, uzskaiti un attaisnojumiem;

30.5.    visi ieraksti par audzēkņu sekmēm un kavējumiem veicami (precizējami) uz katra mēneša pēdējo darba dienas datumu;

30.6.   veic instruktāžas, tās reģistrējot žurnālā.

VII Noslēguma jautājumi

  1. Grozījumus vērtēšanas kārtībā var izdarīt pēc:

32.1.  MK noteikumiem saskaņā ar izmaiņām vērtēšanas sistēmā;

32.2.  skolas pedagoģiskās padomes priekšlikuma.

  1. Ierosinājumus vērtēšanas kārtības grozījumiem var iesniegt visas izglītības procesā un tā rezultātos ieinteresētās personas, individuāli, grupās un kolektīvi.
  2. Ierosinājumus iesniedz rakstiski, motivējot izmaiņu nepieciešamību.
  3. Grozījumus vērtēšanas kārtībā apstiprina skolas pedagoģiskā padome, direktors un ar tiem tiek iepazīstināti pedagogi, audzēkņi un vecāki.
  4. Audzēkņu zināšanu un sasniegumu vērtēšanas kārtība izskatīta un saskaņota pedagoģiskās padomes sēdē 2017.gada 31.augustā un apstiprināta ar direktora rīkojumu 04.09.2017 Nr1-10/3.

 

Direktora vietniece:       A.Kalniņa